Wassarins stesse 2010 mettas
Ōrtodōksiska kīrki gaūwa Geōrgenburgas pillin
Wassarinas 8 deinā. Pīrzdau pussin mettas ōrtodōsiska kīrki kwaitēi gaūtun sebbei tūlin wūrans zēistans en skrittei - miksiskans kīrkins be pillins. Teinū pastāi waīstan, kāi ōrtodōksiska kīrki jāu gaūwa en 1352 mettan zēistan Geōrgenburgas pillin. Zmūnins, kawīdai bēi buwinnusis pīrzdau en pillai, jāu preispārtina izjātwei izstwendau. Kīrki turrits restaurītun wūran pillin be eīsku wīrst segīwusi stwen labban „biznēsan”.
![]()
Wassarins stesse 2008 mettas
II Baltiska Konferenciōni "Kareūsnikai stesses wūras Prūsijan"en Kunnegsgarbu
Audāi si wassarinas 16 dēinan. En konferenciōnei delīkan immusis šin mettan ni tēr Kulakōws be klubbas "Kāupas" maldūni, adder dīgi pr. W. Рimēns iz Laītawan be M. Jagōdinskis iz Pōlin, kwāi dāi biskin gīwatan konferenciōnis atmōsferei. W. Рimēns ast gērdauwuns ezze skallawjans be ezze kērdan kaddan bītasbaltamans tikka zirgs. Ukainteressanti ast sta, kāi pirzdau IV mts. baltai ni bēi waīdusis zirgans be zirgas mitolōgija pagaūne si tēr ezze kērdai, kaddan kitāi amzāi (irānai) perpīda zirgan dīgi en Baltijan be sēn din nawwans kareūsnas aspēktans en mitolōgijan. Jagōdinskis ast gērbuns ezze Drūsas mīstan prēi Drūsas azzaran en Paguddei be retawīngins aupalsenins stwen. Tīt dīgi bēi interessanti gerbā (Rāmanas Pillawas) ezze kursiskas (bītasbaltiskas) mitolōgijas elamēntans en kaltamans wāngans stēisan kursiskan kalabijjan.
![]()
GABBINIS, METELLIN, PANNUS KERDĀ

Ezze Perkūnas dēinai (wassarinas 2 dēinan) pagaūne si Metellis kērdasetrapan. Sta ast aīnan iz Nawwas Mettas aspēktans, kawīdan perēit trappewingi. Wūrans kērdans stan kērdasetrapan bēi zūrgi 3 sawaītins - ezze Perkūnas gīmseтu ērgi Wērwirses dēinan. Metellin pastāi sēitan sen Pannu - Gabbitan, kawīdan ast pirman, aukliptan Pannu be ast šlaitawīdai swintintan en buttamans en wassarinas 5 d. Aukliptan (pazzemiskan) Pannu en šans dēinans transformijja si en tālasin, atmōsferiskan aspēktan - iz Zemmis elamēntan pra Winnan perēit di en Saūlis elamēntan. Gabbita ast dabber Zemē, adder Gabbinis ast jāu atmōsferiskan Pannu. Gabbinis jāt na abazzan be en gatwis wangai Tāns sāka wilāntei pra galwan be kakinna Saūlin. Sta ast jāu tenesse Kaūkas / Aītwaras aspēkts. Stesse paggan swintintei ebwartīna si di pra galwan be tīt dīgi pasuppa na suptajans, kāi praēilai en nawwan entrappan. Рin mettan Gabbitas be Gēitis deinā ast en Metellas sawaītin.
Dabber aīns swarewīngis Metellas aspēkts ast pazemmiskan. Metellis Gabbinis ast jāu Saūlis Pannu, adder wis pat Metellin pastāi sēitan sen Pikullas dēinans, kawīdas ēit ezze wassarinas 12 dēinan, be wūrais bēi subban wūran Metellin. En stans dēinans Pikullu upperauwusis taūkas pawīstins - kālsans, anktan, sūris, glumzdin. Tīt dīgi Krēiws Ketwirtiks pastāi sēitan sen Pikullin.
En Metellin ebwilkusis di en šlaitawīdans kukkas, azukkas, zirgas, kīrsnas salpātas, klākes maskans be sen karwaūkan gūbi di pa kāiman, izgunnantei wūras mettas be pirmas chaōsas likkins, waidilāi di.
Tradiciōniskai en panzdaumanin metellas dēinan deggina di Zēiman-Māran, segītan iz salman be wūrans pawīstins.
![]()