Sillins stesse 2007 mettas
Assanis Līges
Ezze Assanis Liмāmans (ezze sillinas 22 dēinai) en Prūsai pagaūwuns Wurāgenas Dags. Spendikas tīnklai ast en winnu. En Ramīntas graūdenimans ragīngei jāu pagaūwusi krīkstwei. Gērwis skreīt pirzdau Izskrāisenin.
Sillinas 22 / 23 naktin en Ramīntai izjāja prei prōtitins Walris, aīns Ginni iz nūse Twānkstas pīran. Tāns buwīnuns en Рinkūnan kāimu, aulaūwuns adder en meddju sirzdau Рinkūnans be Nassawan. Tāns bēi aīns iz Pirman Prūsas Bangīnsnan, kas dāi nūmans lāiskans ezze prūsiskan be gērdau nūmans māgiskans gerbsenins ezze Rāmawan, sta bēi pirzdau 15 mettans. Tāns bēi zmūi, kas etwerruns nūmans Ramīntas Graūdenins en 1996 m., dīgi kittans māgiskans deīktans. Tenesse wilē aupalsei pakkajan sirzdau Ramīntas gārbans, meddins, bāltans, azzarans be appins.
Baltiskas aīningiskwas dēinas en Lattawai be Laītawai
En Ringai en Daugawas krāntu, sillinas 15 d., audāi si folklōris be postfolklōris swintikai "Bāltijas Saūli", kāi "spārtinlai" baltiskan aīniskwan. En šan mettan swintikai bēi en stēisan Zakkan sallai izkwendau ast widātan wurā Ringa. Gremmusis "Skandinieki", "Vilki", "Vilkaиi", "Grodi", "Kūlgrinda" be kitāi.
En 22 d. en Laītawas pillisgarbamans bēi degguns pannu be segītan dāinas pra "Rāmawan" be ramawīnans. Dīgi en Lattawai stan subban kērdan bēi degguns "baltiskas aīniskwas pannu". "Sillinas 22 d. 1236 mettan baltiskai amzēi ebwarīwusis Liwōniskan urdenan en "Saūlis ūlinsnai"", peisāi Laītawas Rāmawa. "Baltiskas aīniskwas deinā turri waidīntun stēisan wissan baltan aīniskwan - laītawjan, lattawjan, prūsan, jātawjan, aukštaītin be kittan. Etminīmai nūsan pragūbingiskwan be pasupnaūjamai ezze perejīngiskwan". Arwiskai baltiska aīnisku ast stēisan dwāi plattibin pawīsti.
Spartā wītra en pastippai Bāltijai
Ketwirtiks, Sillinas 14 d.
En pastippai Bāltijai wīrst būwusi spartā wītra en sawaītis wāngan, sen Perkūnan be spārtan sūjin. Bilāi di, kāi en Prēigarai wītras paggan mazzits etskītwei wundan.
Pōliska rikausnā kwāi kīrstun garrjans prei pintins
Pōliska rikausnā banda kīrstun garrjans prei pintins en Wārmei Natangai be Mazūramans. Tenēisan kakīnsli ast senkīrstun wūrans garrins be sadīntun nawwans tālis ezze pintimans. Рlāits priki din ast deīktiskai kultūris ebsergītajai, kawīdai bilāi, kāi šāi garēi astits „Stēisan Mazūran be Wārmis mānta be debīka šlaitawīdisku, kawīda turri būtwei ebsergītan“. Stwi ast spārts labban widātan stēisan nidēiktiskan, swettin buwīntajan be rikaūsnan kolonistiska mentalitāti, kāigi en Kunnegsgarbas skrittei, tīt dīgi en pōliskai Prūsas pussei. Stāi subbai kwaitāi be kakīnslis prei naikīnsnan be erdērgisnan, kāigi per perwaidīnsnan, glaubāsna en wūramans zēidans be āukruwja wiskwēi, kwei sta „ni ast widātan“. Tīt en Alnāsteinis pillei āukruwja ast entikriskai sirzdau pillis dwarran – en wūrasmu appan.
"Mackāliska" ekzōtiki
„Kunnegsgarbas skrittis ekzōtiki“, kāigi peisāi mackālai astits sta, kāi „delli buwīntajai buwinna en šlāitawīdamans retawīngimans deīktans“. Tīt dwiddesimts trīs zmūnei buwinna jāu trīsdesimts mettans en pillei „Georgenburg“. Sta astits jāu wūrai „kultūras pamīntlin“ be ni mazzits būtwei tērpautan kāigi buttan. „Dīgi“, peisāi mackālai -„ līgan wīrst turīwusi seimī stēisan Laītawas wālstispilīnan Laurušōnin, kwāi jāu ketturnadesimt mettans buwinna en fōrtu "Stein“. Tenēi buwinna stwen pa ebsergīsnas sawāitin be laikāi fōrtan en labbasmu būsenin. Рlāits deīktiska rikausnā jāu waidinna, kāi seimī turri auwērptun fōrtan. Widātan, kāi mackāliska „maffija“ kwāi gaūtun en swāise rānkans wissans kultūriskans deīktans, (kāigi dīgi labban waīstan Balgas pillin, Ыndenawas pillin) kāi segīlai turistiskans objāktans, „bārans“, „tawērnans“ sen wissan tippiskan mackāliskan „turistiskan“ infrastruktūrin.
